Home > Ceļojumi, Par Mani > RoadTrip 2021 [19.06]

RoadTrip 2021 [19.06]

3:48

Es pamostos no skaļām putnu dziesmām un visai traka karstuma. Ārā ir + 27 grādi un, kaut kāda velna dēļ, es esmu jau augšā. Varbūt tas vienkārši ir tas patīkamais uztraukums, kad tu zini, ka nākamajā dienā tevi sagaida kaut kas vienreizējs. Es mēģinu vēl pavāļāties pa gultu, jo ko pie velna es 3:50 te darīšu, bet nekāda labuma, prāts jau ir pilnībā augšā. Sākuma mazliet paskatos YouTube, bet ātru saprotu ka ko tur daudz un sāku taisīties prom.
(https://photos.app.goo.gl/qFsQHvdELVDUSCSE8 – Video ar mana rīta skaņām)

4:33

Esmu mašīnā, iemetu Waze galamērķi Ennenda un dodos ceļā. No sākuma likās mazliet absurdi. Esmu svešā valstī, ārā ir nakts, es braucu pa nezināmiem ceļiem, jebkas var notikt, bet ātri rodas tieši pretējas sajūtas. Rodas sajūtas par brīvību un “Kāda velna pēc es tā nedaru visu laiku?”.
Nākamās 3h būtībā tiek pavadītas vai nu pa mazākiem Vācijas ceļu līkločiem vai braucot jau atkal uz 160 pa maģistrālēm.

~7:20

Kaut kur tālu pie horizonta es ieraugu pirmās kalnu virsotnes. Viņas ir tālu, pat knapi saskatāmas, bet viņas ir tur un pēkšņi rodas tāda maza svētlaimes sajūta, ka, kaut vēl neesmu tur, es esmu tomēr sasniedzis mērķi šim mazliet dullajam piedzīvojumam, un varbūt man dzīvē vienkārši ir nepareizi mērķi, bet bieži ko tādu nenākas just. Visai lielā ekstāzē ņemos uzreiz tos pašus fotografēt, kaut zinu, ka drīz jau viņi būs te pat blakus, bet tomēr tā pirmā emocija paliek unikāla.

7:40

Esmu pie Šveices robežas, kur man beidzot arī ir jāapstājas, bet ne dēļ kādām pārbaudēm, vai ierobežojumiem. Vienkārši dēļ dīzeļa un priekš Šveices ceļiem jāsamaksā ceļa nodoklis 38.50 eur.

8:15

Es esmu ticis iekšā pašā Šveicē un beidzot ar tuvumā redzu tos gigantus.
Savu vecāku dēļ gribētu teikt, ka vienmēr braucu prātīgi, bet fotografējot un filmējot kalnus gar malām ne vienu reiz vien uzbrauc uz ceļu nodalošās līnijas.

Kalni – https://photos.app.goo.gl/5GmHcXmbEVPZhQLq5 , https://photos.app.goo.gl/6fXXXCfac4EiBg6K9

Kā arī blisinoties sev visapkārt kādas divas reizes pabraucu garām savam krustojumam, bet “Kāds gan tur ļaunums?” tik vairāk laika apbrīnot to visu.

~9:10 esmu nonācis manas naktsmājas blakus esošajā pilsētā Glarusā. Sazinos ar savu AB&B un sarunājām, ka ierodos uz 15, bet tikmēr saimniece man ieteica aizbraukt uz vienu ezeru te pat tuvumā Klöntalersee. Man divreiz nav jāsaka, domāts darīts. Tas ko protams saimniece neminēja, ka ceļš lai tiktu līdz viņam nav gluži, tas relaksējošākais. Diemžēl man īsti nav bilžu, jo biju pārāk lielā stresā, bet ceļš sākās ar 35-40 grādus slīpu vietu, uz kuras notika remonts, kura tika sadalīta vienā līnijā un man nācās apstādināt savu bumeri, noturēt viņu uz vietas, cerēt, ka minibuss kas brauc pa pretējo joslu tiks man garām un lēnām pārdomāt manus uzskatus par reliģiju, jo īsti nezināju vai tikai ar ticību man pašam es spēšu izkustināt savu agregātu vairāk kustībā uz priekšu nekā atpakaļ kur (paldies viņa saprātam) aizmugurē braucošais atstāja man vismaz kādus 5m bufera. Līdz ko iedegās zaļais centos sapratīgi atlaist sajūgu un jau laicīgi devu pilnas klapes gāzi un pateicoties vācu inženierijai mans 318 uzsāka mazliet samocītu, bet kustību pareizajā virzienā. Tālāk ceļš izlīdzinājās vidēji 10-20 grādu leņķi un bieži vien lai tiktu līdz 20km/h nācās mocīt 1-o ātrumu, dažreiz otro lai sasniegtu 30-35, trešo pat neuzdrošinājos likt iekšā. Vārdu sakot biju pirmo reiz ticis uz tā sauktajiem serpentīniem. Nežēlīgi līkumainiem, visai šauriem, bet labi asfaltētiem ceļiem.

Kādu laiku tā mokoties un “izsvīdis pusi sava svara” nonācu pie minētā ezera. Vienkārši skaistas vietas, kur ezeru visapkārt ietver lieli kalnu masīvi. Atradis vietu kur noparkot savu auto un veido kā samaksāt par stāvvietu devos tuvākā izpētē.

360 attēls ar pirmo pludmali https://photos.app.goo.gl/r7Efpun7QPRezKwx7

Sākumā biju izbrīnīts, ka pirmā pludmale kur ierados nebija visai pludmalīga. Likās tāda ļoti akmeņaina un netīra, ne gluži piegružota, bet tās smiltis likās dubļainas. Uzprasīju vienam vīrietim, vai kaut kur ir kāda peldamā pludmale un viņš minēja, ka cilvēki pārsvarā ejot peldēties kaut kur tālāk. Tā nu ar dodos tālāk, vienkārši nespēdams noticēt tai vietai kurā atrodos.

Pēc īsas pastaigas, īsti neatradis nevienu prātīgu pludmali, vienkārši nodomāju, ka būs labi kur esmu. Nometos zālītē un dodos peldēt.

Līdz šim savā dzīvē īsti nekad nebiju sapratis kāpēc ūdens tiek vienmēr krāsots zilā krāsā. Vienīga vieta kur manā dzīves pieredzē ūdens bija zilā krāsā bija baseins “un zini?” tas gluži nav tas dabīgākais ūdens piemērs, bet šeit, bet šeit es beidzot sapratu. Viss ezera ūdens mirdz skaisti samtainā zilā. Iekāpt iekšā ar nav pārāk viegli, jo tomēr šis ir tikko izkusuša ledus ūdens, bet vienkārši viņā izpeldoties pārņem patīkams svaiguma un enerģijas lādiņš.

Video – https://photos.app.goo.gl/7KKG1AeTUXdUmxnK8

Pēc vairāk peldēm nolēmu, ka šis būtu labs laiks mazliet atpūsties, pasauļoties un izbaudīt.
Nolieku dvieli uz zālītes, somu zem galvas un kamēr mierīgi pārdomāju dzīvi pēc brīža saprotu, ka es jau sapņoju, beigās izrādījās, ka jau 1:30h zvīnu un esmu jau manāmi iededzis, par laimi ne vienā, bet abās pusēs, fiksi dodos vēl pēdējās peldēs.

~12:30 Apbrīnojot no ezera kalnus es pamanu ūdenskritumu vienā (bildē ar manu brīnišķīgo seju, tieši aiz manis), un mani pārņem interesants jautājums “Vai es varētu tur nonākt?”. Tā, ka līdz 15 laika vēl daudz (Tu uzminēji) domāts, darīts. Atrodu taku, kas ved aptuveni pareizajā virzienā un dodos augšā.
Pēc kāda laika taka ir pazudusi, bet ir uzradies kas labāks:

Acīm redzama bijusi ūdens grīva. Tā nu tagad sekoju viņai.

https://photos.app.goo.gl/avZHfENX1KruHuqs8

Ejot uz priekšu manas cerībās sāk attaisnoties ar vien vairāk, jo nu es ne tikai redzu sen izžuvušus akmeņus, bet sāk parādīties arī pirmais ūdens.

https://photos.app.goo.gl/8PPbXY7dShXEHggq5

Un pēc pāris visai kārtīgām klints kāpēju atbilstošām darbībām, aiz kokiem, tur tālumā es redzu viņu…

https://photos.app.goo.gl/Bb4LvsbfWVaE2suz5

Ap šo brīdi es kāpelēju pa milzīgiem akmeņiem un nolauztiem koku zariem jau kādas minūtes 40 un savā ziņā prātā jau nāk doma: “Labi vecīt, esi tālu ticis, ūdenskritumu redzējis būs gana”, “ja ar tevi šeit kas notiks, tu pat nezināt kur zvanīt, ja ar zinātu kam zvanīt” bet es nebraucu tik tālu, lai redzētu to “kas būs gana”. Ja jau esmu šeit, gribējās piedzīvot ko īstu un dodamies tālāk.

https://photos.app.goo.gl/SZUqXnnhAs4ZpNcVA – Video (Nogriez klusāk skaņu, ūdenskritums sāk palikt skaļš)

360 attēls no ūdenskrituma pakājes – https://photos.app.goo.gl/WrFKBXauMqEWE66X6

Un esot jau pavisam klāt, tas viss pasākums palika mazliet bīstamāks, jo akmeņi nu vairs bija ne tikai asi, bet arī slapji, bet nu tas jau neatturēs. Dažubrīd četrāpus, bet tiksim līdz galam.

https://photos.app.goo.gl/2H7o6bGKFHZQcFLFA

https://photos.app.goo.gl/nszUAVbHVmu5atHDA

Ja godīgi, kaut biju jau pavisam tuvu, gribējās vēl tuvāk, gribējās paiet zem ūdens, bet nebiju īsti informēts cik tas ir bīstami (dēļ ūdens masas), pluss kur lai savas mantas lai lieku, pluss akmeņi zem krituma tiešām visi bija slideni un būtībā parādījās jau pietiekami daudz iemeslu lai gluži tādā avantūrā neielaistos. Izbaudīju vēl pēdējos skatus un lēnām devos lejā.

https://photos.app.goo.gl/Bp9HAyRW8Y6i45MNA

Ceļš lejā dažubrīd pat izrādījās grūtāks kā kāpjot augšā, jo vietām tu atrodies uz akmeņa un tev ir jātiek lejā kur ir apmēram 1-2m kritums uz slapjiem akmeņiem un tad tu domā “Mēģināt lēkt tālāk ar inerci kur mazliet sausāks, vai mēģināt viegli noplanēt uz slapjajiem?” Lai nu kā, beigās visur laikam veicu pareizās izvēles, jo pēc minūtēm 40 vesels biju jau ticis atpakaļ uz sākuma takas un civilizācijā. Iekāpu māšīnā, atvados no ezera un dodos atpakaļ pa serpentīniem uz savu naktsmītni.

~15:10 esmu pie AB&B un man pat nedod ziņu, pa vienām durvīm visai entuziastiski izskrien ārā sieviete, kas man rāda lai viņai sekoju. Labi lēnām braucu viņai aiz muguras kamēr viņa man pa priekšu mašīnai skrien un rāda lai sekoju, jutos mazliet neveikli, jo tā nācās viņai sekot vismaz kādus metrus 50-60, bet nu beigās viņa man norādīja lai atstāju mašīnu tur ēkas galā, kas mani baigi nesajūsmināja, jo ārā bija +31/33, tīras debesis un tur galīgi nebija ēnas, ja godīgi pat mazliet sāku uztraukties vai man mašīnā nesāk kaut kas vārīties.

Izkāpju no mašīnas, sasveicinos ar saimnieci, Debiju, kas ļoti enerģiski un priecīgi ar mani sasveicinās un norāda kur ir manas naktsmājas. Kad iegāju iekšā mani sagādāja maziņš pārsteigums. Izrādās manas naktsmājas ir studijas tipa mājas vienīgajā istabā, tai pašā istabā kur ir virtuve.
Vārdu sakot ēkas izkārtojums ir tāds, ieejot iekšā pa ieejas durvīm tu atrodies koridorī kurā pa labi ir vannas istaba un pa kreisi divguļamā gulta 😐 . Tad priekšā durvis uz istabu kas izskatās pēc kārtīgas studijas tipa dzīvojamās istabas. Mazliet apstulbu, bet Debija mierināja, ka viņa strādā kā nakts māsiņa un viņas vīrs tā pat nekad neesot mājās (Emmm izrādās ir arī vīrs kas te dzīvo).

Mazliet parunājām un Debija man ieteica vēlāk aizbraukt paskatīties citus serpentīna ceļus un minēja, ka pēc 3 dienām sākšoties negaisi tā, ka ja ko vēlos redzēt tad jāpasteidzas, bet pirms kur dodos aizeju mazā spēka migā.

~17:00 pieceļos ar tīri labi pašsajūtu un pārsteidzoši enerģijas pilns. Dodos uz auto, kas mazliet iekšēji ir izvārījies un laižu uz Debijas minētajiem ceļiem.

Sākumā atradu vienu jauku ūdenskritumu, kas bija mazliet paslēpies nost no galvenā ceļa.

https://photos.app.goo.gl/i6FvcmrDx44EyRgn8 – Video skaļš

https://photos.app.goo.gl/9rotrPjofF4R7Lgd6 – Video aiz ūdenskrituma skaļš

360 attēls – https://photos.app.goo.gl/R3MTXFg2PShstF96A

Pie ūdenskrituma ir maza sēta un blakus zīme “Nekāpt pāri. Bīstami!” bet ļoti labi redzams, ka aiz paša ūdenskrituma ir maza taciņa. “Kas man te zīmes, tagad dzīvot mācīs?” (Atbildi man liekas tu spēj iedomāties) un dodos aiz krituma. Taciņa ir visai stabila un aiz krituma pavērās ļoti jauks skats un neskartu meža ainavu Alpu viducī.

Tālāk braucu vienkārši tālāk pa to pašu ceļu un ļaušu bildēm runāt manā vietā.

—— 360° attēli ——-
https://photos.app.goo.gl/NPKnfvftZnZhJnJK6
https://photos.app.goo.gl/1XCvKLiJREcGbZgU7
https://photos.app.goo.gl/Hpjp2wED89Y4jqWm7
https://photos.app.goo.gl/MwbB6Rc65xUoR9Ar9

Kādu laiku pabraukājis sāku manīt, ka sāk mazliet līt un palikt tumšāks un nolēmu tālāk neforcēt. Tomēr jātiek vēl lejā un mierīgi atpakaļ savā naktsmītnē. Brauciens atpakaļ bija visai mierīgs. Sāku jau lēnām pierast, ka braucot augšā pa kalnu ir jāliek vienu ātrumu zemāk nekā būtu parasti licis un braucot lejā vienkārši ielikt 3 robā un ļaut mašīnai pašai lejā ripot bremzējot ar motoru vai pa laikam līkumos piepalīdzot ar bremzi.

Ap 21 esmu ticis atpakaļ Glarusā un pirms dodos atpakaļ gulēt mazliet pastaigāju pa pašu pilsētiņu. Glarusa ir šausmīgi mierīga, tieši tāda kādu tu varētu iedomāties standarta Šveices pilsētiņu. Vairākas baznīcas, nekādu lieku trokšņu un īsti pat cilvēku nav uz ielām.

Apēdu kebabu pa 12 eiro un braucu atpakaļ. Ieejot iekšā AB&B, koridora gultā sēž Debijas vīrs un skatās telefonā, viņš pasveicina man un iepazīstina sevi “Kingstons” un apvaicājas standarta laipnības “Kā man iet? Ko redzēju?” un tad viņš man vaicā. “Kad tu vēlēsies brokastis?”. Es tā mazliet apjuku, jo pirmkārt es īsti nezinu cikos piecelšos, otrkārt es jūtos mazliet neērti kad kāds man svešs taisa brokastis. Es viņam minu kaut ko par to, ka būs jau labi, es īsti nezinu kad piecelšos u.t.t. Bet viņš man nu jau uzstājīgāk prasa “Debija ļoti vēlas zināt, cikos tu vēlēsies brokastis?” un tad man pielēca. Tā, kā es tehniski dzīvoju virtuvē, visticamāk viņš un viņa sieva vēlas zināt, cikos viņi tiks pie brokastīm.
Labi, saņemos un saku, ka 8 būs labi. Labi atvadāmies un smagi saguris es dodos uz dusu.

  1. No comments yet.
  1. No trackbacks yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: