Ainārs Bērziņš

6:41 Sev par lielu pārsteigumu pieceļos pats no sevis bez jebkādām lielām problēmām. Pats biju modinātāju uzlicis uz 9:30, bet nu ja reiz esmu augšā ko tur daudz, piedzīvojumi gaida, jādodas ceļā. Ātri sataisos, ieeju dušā un 7:05 jau sēžu mašīnā

Būtībā nākamās četras ar pusi stundas sēžu kreisajā joslā ar 160 km/h. Bija mazliet uztraukums par to, kas nu būs uz Vācijas robežas. Speciāli pat piestāju vienā stāvlaukumā lai sagatavotu visus dokumentus, aizpildītu Vācijas covidpass, kurā pēc noteikumiem pat bija rakstīts, ka es drīkstu braukt tranzītā, bet būtu labi ja es pēc iespējas vairāk limitētu savus stāvēšanas laiku, bet beigu beigās visa kas uz Polijas – Vācijas robežas bija jāizdara, bija jāsamazina ātrums no 160 un 140 km/h.

12:30 Tā, ka izbraucu visai laicīgi, savā gala mērķī Eskendorfā nonācu pārsteidzoši ātri. Sazinājos ar dzīvokļa īpašnieku un viņš saka, ka iekšā tik 15 tieku. Nu labi ko tālāk, esmu Vācijas viducī, kaut kādā mazā pilsētā un nu man sevi jāizklaidē uz 3h. Pirmā ideja bija atrast kādu ezeru, ārā ir +33 grādi un varētu vismaz atpūsties kādu brītiņu, bet tad es sapratu kādās auzās esmu iebraucis.

Ar Vāciju ir viena tāda maza problēma, tā ir viena no garlaicīgākajām valstīm, vismaz kurā es esmu bijis (vismaz ja runa ir par Vācijas vidieni). Ezers… tuvākais 180km, jebkas interesants, pēc google domām.. sazin kur, jo vārds interesants ir relatīvs jēdziens un tu esi Vācijas vidienē, ko pie velna tu interesantu te ceri atrast. Šajā brīdī sākās viegla panika, jo karstums ir nepanesams un es nevaru vienkārši beztolkā doties 200 km tālumā. Bija pat doma uzmest šai vietai un doties tālāk, bet nogurums un tehniski jau par vietu ir samaksāts. Labi skatos, kas vēl te ir un atradu mazu mežiņu… Derēs! Galvenais, ka ir glābiņš no saules.

Pabraukāju pa pilsētiņu, atradu savu mežiņu, nolieku mašīnu kaut kur vienkārši ielas malā kur man likās ēna vismaz nākamās divas 2h uzturēsies un dodos pētīt, ko tad īsti es te esmu atradis.

Un kas to būtu domājis, nekurienes vidū vienkārši oāze: https://photos.app.goo.gl/DdL5SEdzQwbCyvSs7 (Video)

Un pēkšņi no +34, līdz ko ieej meža taciņā, patīkama ēna un ne vairāk kā +24 grādi. Ja godīgi sajūtas bija kā būtu teleportējis citā realitāte, jo tas vienkārši negāja kopā, kā šādā nekurienes vidē varēja kas šāds būt. Labi, izbaudīdams savu svētlaimi nolēmu mazliet iestiprināties un vienkārši doties tālāk pa taku un tad jau redzēt kur tā mani aizvedīs.

Un, jo tālāk gāju, jo vairāk pārsteigumu. Takas galā ezers, muiža, futbola laukums, kapliča un kas tik vēl ne. Diži nestāstīšu še jums bildes domājat paši.

https://photos.app.goo.gl/Sf45CfHg1tWp6JTT6 (360 bilde no muižas)

Kopumā biju visai patīkami pārsteigts un tās 3-4 stundas, kas man bija jānosit, pagāja visai nemanot. Izgājis labu apli devos atpakaļ uz mašīnu.

~16:00 atgriežos atpakaļ uz savu nākamo dzīves vietu. Sazinos ar īpašnieku, kas man raksta. “666444 ist der code für die haustüre…. Afono liegt im ersten Obergeschoss und hat den code 0604. diesen einfach eingeben und dann die schwarze klappe nach vorne öffnen… schönen Aufenthalt….”
[“666444 ir priekšējo durvju kods…. Afono atrodas pirmajā stāvā, un tam ir kods 0604. Vienkārši ievadiet šo un pēc tam atveriet melno atloku uz priekšu … jauka palikšana ….”]

Kas pie velna ir Afono?! Varbūt viņš tā durvis sauc? Nu labi sīkums, durvis pirmajā stāvā. Ieeju iekšā skatos pirmajā stāvā ir divas durvis, vienas puspavērtas, pieņemu tas tiešām nav manējais mēģinu atvērt atslēgas kastīti otrām, nekas nesanāk. Apmulstu, skatos vai nav kādas citas durvis, nu tiešām nav.
Aizsūtu īpašniekam bildi ar pirmā stāva durvīm kuras nevarēju atvērt “Vai šīs ir īstās”, pretim atnāk ziņa “Obergeschoss !!! Schau nach afono Name an der türe !!!”
[Pirmais stāvs !!! Meklējiet afono Vārds uz durvīm !!!]
Tai brīdī es vienkārši jau paliku dusmīgs, jo zjb es jau esmu pirmajā stāvā un zjb nafig man kaut kādi vārdi uz durvīm jāmeklē, ja visas durvis ir nolādēts numurēts
Pieklauvēju, tur pretim sieviete iznāk. Uzprasīju vai viņa te dzīvo, viņa saka “Nē, tikko atbraucām”, bet labi uzprasu vai viņa var man palīdzēt un parādu viņai ziņas. Un viņa tā “Ouuu You have to go up there”. [Ouu Tev jāiet tur augšā].
Sākumā nodomāju, kas Vācieši skaita no augšas uz leju, bet tad man pieleca, ka viņi sāk ar 0-to stāvu un mans dzīvoklis ir otrajā stāva, diezgan nokaitināts, bet nu atvieglots pateicu paldies un devos uz savu dzīvoklīti.

Ieejot iekšā, tīri sakarīgs studio tipa dzīvoklītis, pa 29 eur Vācijā, būs labi, bet viņā bija izteikta Vācijas pedantiskuma garša, it īpaši tualetē kur aizliegts čurāt kājās stāvot. Nemācis man te kā dzīvot, ja vēl vairāk nokaitinās vēl otro ar kājās stāvot mēģināšu (P.S. Tā bija tikai mirkļa joka doma, nevis realitāte).

Ticis istabiņā momentā iekritu gultā un sāku plānot kur ta tālāk. Nākamā pietura Šveice, bet kur tieši?
AB&B atradu gultas vietu pa 26.6eur Ennenda pilsētiņa, kas bija relatīvi netālu no Vācijas robežas. Divreiz nedomāju, nobukoju. Ātri izgāju cauri visiem ceļa nodokļiem Šveicē un kā viņus nomaksāt, būtībā iebraucot Šveicē benzīntankā pa 34Eur var nopirkt vinjeti, kas apstiprina, ka uz gadu drīksti pa Šveices ceļiem braukt.

17:30 esmu jau būtībā izdarījis un redzējis visu ko vien šeit var izdarīt un redzēt. Aiz izmisuma un bezdarbības pat sāku mest Tinder tīklus, ja nu tomēr uz vakara pusi var ko jauniem piedzīvojumiem sarunāt.

17:45 labi, nevar vienkārši nīkt. Braucu uz blakus pilsētiņu Bayreuth

18:15 Viņa ir tik pat, ja ne vēl garlaicīgāka. Nopērku burgeri, paēdu, pasēžu vēl Tinderi un dodos atpakaļ uz dzīvokli. Pa ceļam atpakaļ iepērku saldējumu un divus aliņus.

19:00 esmu atpakaļ, tik garlaikots man liekas savu mūž neesmu juties. Tu it kā esi šajā piedzīvojumā, bet šobrīd jūties tā kā ieslodzīts pasaules garlaicības epicentrā. Vismaz internets puslīdz strādā, tā nu atlikušās 3 stundas pirms gulētiešanas pavadu skatoties YouTube, “laistot alu pa palagiem” un ēdot saldējumu