RoadTrip 2021 [17.06]
17.06
7:35
Pieceļos visai agri. Fonā vēl ar vien ik pa brīdim kāds vilciens nobrauc, nodrebinot blakus esošos skapjus, bet labi ka tā, vismaz tagad ir laiks padomāt kurp doties tālāk. Pēc plāna nākamā pietura ir Vroclava 482 km uz Vācijas pusi, bet skatos, ka pašā pilsētā nekā diži interesanta īsti nav. Kādas vēl ir opcijas? Varētu apskatīt Tatrus, bet es tak braucu uz Alpiem, tā kā ko tur daudz. Ir gribēšana aizbraukt uz Krakovu, bet skatos nav īsti pa ceļam un varbūt atpakaļ braucot. Un beigās tomēr atgriezos atpakaļ pie Vroclavas. Tomēr ir uz pareizo pusi un hosteli ar visai lēti (16Eur) atradu.
Tā, ka man vēl ar vien nav internets ielādēju Waze ceļu uz Vroclavu un dodos pasaulē.
9:15
Esmu ticis ārā Gdaņskas un tā, ka ceļā domāju, ka būs jāpavada vismaz kādas 4-5h sāku klausīties “Becoming Michelle Obama”.
~10:00
Ticis uz galvenās maģistrāles nodomāju, ka nu tik spiedīšu, bet neko, vienkārši nenormāli milzīgs sastrēgums pa visām 4 joslām un ja acis neviļ viņš tāds turpinās vismaz kilometrus 2-3 uz priekšu. Sākumā likās, ka tas viņiem te tā normāli katrā darba dienas rītā, bet neko. Kad biju ticis līdz sastrēguma beigām tur viens nabags bija apstājies ceļa malā aizņemot tik vienu joslu un tas būtībā kaut kā mistiski apstādināja visas 4.
Pabraucot mazliet uz priekšu nonācu pie pirmās maksāšanas būdas. Īsti nezinādams kā te viss process notiek iebraucu iekšā tukšākajā līnijā, piestājos pie barjeras a tur tik viens caurums. Es tā apjuku un (labi ka tīri fiksā momentā) pieleca, ka šitā laikam ir kaut kāda īpašā josla kur tikai ar kādu speciālu karti tiek iekšā. Fiksi metu atpakaļgaitā kamēr neviens nav aiz muguras piebraucis. Mazliet gan nokaitināju blakus joslas dalībniekus, jo redz te viens pamuļķis pēkšņi no nepareizās joslas grib iekšā rindā rauties, bet par laimi veiksmīgi un manis dēļ papildus sastrēgums gluži neveidojās. Blakus joslas maksāšanas būdā varēja cilvēcīgi monētas un banknotes samest, to ar fiksi sadarīju un laidos lapās.
10:55 Esmu beidzot uz brīvas maģistrāles un sapratu, ka prātīgākais ko varētu darīt ir sēdēt ar 160km/h ātrajā joslā. Tehniski, jeb likumiski uz Polijas štrāsēm maksimālais ir 140km/h, bet cik dzirdēju kameru neesot un visi būs tikai priecīgi ja tu tu (čipa es) ātrāk pazudīšu.
14:30 Kas man par lielu pārsteigumu, braucot uz 160 km/h 510 km pazūd vēja ātrumā un jau esmu nonācis savā gala mērķī Vroclavā. Interneta man vēl ar vien nav tāpēc vienkārši nolieku mašīnu pirmajā vietā kas puslīdz izskatās pēc stāvlaukuma un eju medīt internetu. Bet kur dabūt internetu pilsētā kura neko nezini? Pat īsti nezini uz kuru pusi iet, jo redz tev nav interneta.
Pirmais lēmums tomēr ar izrādījās pareizais Circle K, bezmaksas WiFi viss apkārt ēkai. Tā nu kādas 20 min. tur pasēdēju, noskaidroju, ka savā hostelī tikšu tikai pēc 2h, atradu pilsētas centrā lielveikalu kurā varētu iepirkt SIM karti priekš interneta un devos ceļā uz turieni.
Pilsēta pat par sevi, nu nekas šausmīgi aizraujošs ir savas interesantas apskates vietiņas, bet nu protams būtībā tāda standarta PSRS pilsēta, kurai visapkārt ir vecā tipa daudzstāvenes un centrā vecpilsēta ar pāris baznīcām maziem parkiem un aizvēsturiskām būdelēm.
16:00 Pēc apmēram stundas gājiena, nonācis pilsētas centrā, izlēmu uzkāpt vienas baznīcas tornī. Pats kāpiens nu nenormāli garš: https://photos.app.goo.gl/gZioUb2MbHowi4ry7 (<- Video) bet uzkāpjot pavērās visai jauks skats.
Kāpjot lejā man pretim nāk bariņš 10 galdnieku. Nokāpis 2/3 sadzirdēju vienu meiteni sakot (krieviski) “Ui, man liekas drīz jau jābūt galam”. Man nebija sirds viņai pateikt, cik ļoti viņa šai jautājumā kļūdās.
Tālāk dodos uz jau iepriekš ieplānoto veikalu. Atradu mobilo sakaru veikalu, kur arī iepērku sev piemērotus 2 plānus, vienu priekš EU valstīm 10GB un otru 2GB priekš Šveices. Kopā iztērēju ap 34 eur. Bet še tev pārsteigums, es šobrīd nevaru tikt pie kartes, man esot jāuzgaida 1-2 stundas līdz viņi tur visu aktivizēs un reģistrēs. Paliku tā mazliet uz nulles, bet labi noskaidroju ka viņi līdz 21 strādā. Nolēmu, ka tikšu galā ar savu viesnīcu un tad nākšu atpakaļ, pie reizes apskatos vairāk pilsētu. Domāts darīts velkos atpakaļ 5-6km uz viesnīcu.
17:15 esmu atpakaļ. Tieku iekšā savā istabiņā, kas ir vienkārša koju tipa istaba kurā sagrūstas 4 gultas iekšā. Nometu visas savas liekās mantas un dodos atpakaļ ceļā uz veikalu.
Lai nebūtu tā, ka eju to pašu ceļu, izlēmu šoreiz iet pa tādu kā vairāk apvad ceļu uz centru.
Pastaiga #1: https://www.strava.com/activities/5485568163
Pastaiga #2: https://www.strava.com/activities/5486712004
~19:20 esmu atpakaļ veikalā. Tieku pie savas SIM kartes, pēc tam aizeju beidzot kārtīgi paēst kartupeļus ar gaļu, kā pie cilvēkiem un ej apskatīties atlikušo pilsētu.
https://photos.app.goo.gl/eWC6zmynVjwWXKwW8 (360 bilde ar vienu parku)
Apstaigājis labus gabalus un būdams jau visai jūtamā besī nolēmu, ka jādodas atpakaļ, bet pa ceļam kāds velns parāva ieiet vietējā bārā un paņemt kādu vietējo aliņu. Iekšā iegāju ar uzvilktu masku, bet fiksi vien sajutos, ka tā te cilvēki nedara. Iekšā bārā bija kādi 60 cilvēki, visi bez maskām un bez raizēm. Nu labi es tad ar diži te nevienam acīs nekritīšu, novilku masku un devos pie letes. Uzprasīju, vai ir kāds aliņš no vietējiem ko bārmenis man vārētu ieteikt… un tā nākamās 10 min es garšoju daž ne dažādos vietējos aliņus. Beigās sajutos visai slikti par to, ka esmu nogaršojis kādus 15 alus un neviens man īsti pie sirds nav gājis tāpēc paņēmu 1l ciešamāko alu un devos prom.
Ceļš mājup jau bija visai lielā noguruma iezīmē, bet vismaz karstums bija nokāpis no +33 uz +27.
21:20 esmu atpakaļ viesnīca.
Sēžu gultā un skatos ko tālāk darīt palēnām tukšojot savu nesen iegūto dziru. Tālāk tā kā jāiebrauc Vācijā, bet kur pēc plāna rakstīts Drēzdene, bet Drēzdene tagad jau liekas pārāk tuvu, tik 268km. Varētu uz Frankfurti (725km) ir uz pareizo pusi un nākamajā dienā varēs mierīgi jau Šveicē iebraukt. Skatos viesnīcas Frankfurtē, bet katru reizi kad iemetu norādes Waze, šis man saka, ka tur nekādi netiekot. Tad mazliet papētot atradu tādu faktu, ka Vācijā ir vairākas pilsētas umweltzones kur tehniski nedrīkst iebraukt ar mašīnām, kas piesārņo gaisu, kur nu vēl ar manu dīzelīti, ka vai nu jāmaksā tur baigais nodoklis, vai tīri lielu štrāfu var dabūt.
Labi Frankfurti atmetam, un zini Booking.com man ar piegriezās un tad es nodomāju, bet kā ar AB&B? Un tai brīdi pie sevis nobrīnījos, a kādēļ es nesaku ar viņu? AB&B parasti ir tādas jautrākas pieredzes un var atrast visai interesantas vietas. Domāts darīts, novelku AB&B aplikāciju un sāku skatīties kas ir uz pareizo pusi un relatīvi lēti. Pēc neilgas meklēšanas atrodu dzīvoklīti pa 29eur Eskendorfā, 560km uz pareizo pusi… Derēs!
Aizeju gulēt ap 22:50, jūtot, ka ārā vēl ar vien ir savi 26 grādi un visai jūtams bezgaiss
Ainārs Bērziņš 