Archive
Kritika
Pēc www.tezaurs.lv skaidrojošās vārdnīcas vārds “kritika” nozīmē: “Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).” Tātad pēc definīcijas kritika ir viena ļoti laba lieta. Tavs darbs tiek izanalizēts pasakot, kas tajā ir labs un norādot uz trūkumiem kurus Tu varētu izlabot.
Tad kāpēc tik bieži ir dzirdams teikums “Beidz mani vienreiz kritizēt!”
Tas tāpēc, ka kritizējot cilvēks ir aizmirsis daļu kurā viņam ir jāizceļ pozitīvais. Bet kāpēc, kas tāds ir noticis?
Vainot kaut ko konkrētu būtu nepareizi, jo tā jāuzņemas, gan vecākiem, gan skolai, gan visai pārējai sabiedrībai. Kad bērns ir tiko piedzimis viņš it tīrs, neaptraipīts ar pasaules “mēsliem”. Viņu neinteresē politika, reliģija viņš nav ne gots, ne rasists, ne nacionālists. Viņu neinteresē citus pazemot, nomelnot, aizskart vai pat mīlēt. Viņš vienkārši ir.
Bet laikam ejot šis bērns saskaries ar vairākiem šķēršļiem, lietām, kas izvedos viņa raksturu.
Un runājot tieši par kritiku, ar to viņš saskaries visai bieži. Tādas frāzes kā “Nedari to! Dari tā! Beidz īdēt! Kas tas tāds?” un daudzas citas bērnu padarīs kritisku pret pārējo pasauli, jo tas bieži ir viss ko viņš dzird, viss ko viņš zin.
Bērnam ir jādod brīvība (Protams es ar to nedomāju, ka līdz ko viņš iemācas staigāt tā uz reiz nabadziņš jāmet uz ielas ārā). Dažbrīd pat jaļauj viņam pielaist kļūdas. Ticiet man viņš daudz vairāk iemācīsies pielaižot kļūdu savā dzīvē, nekā ja Jūs jau 10 reizi viņam bļausiet, ka tā nedrīkst, bet tā jau ir cita tēma.
Ā pareizi, bērnība. No kritikas nezibēgt arī izejot ārpus mājām. Vai esat pamanijuši, ka mūsdienās bērni ir kļuvuši mazliet nepieklājīgāki, rupjāki un vispār tādi riebīgi? Atceros, ka kaut kad nesen man “virsū uzbrauca” 6 gadīgs čalīts. Es viņu laipni pasūtiju un tad pēkšņi viņš nāk atpakaļ un sāk man ar akmeņiem mest. 6 gadīgs čalīts. Vāks!
Un ja viņš tāds spēj būt pret 15 gadus vecāku cilvēku, kāds viņš ir pret vienaudžiem? Un šādi tipiņi iedzen citos gudrākos, attapīgākos, intiliģentākos bērnos kompleksus un paškritiku.
Sākot pamatskolu bērna iztēle un kreatīvisms tiek vispār sadragāts pīšļos (kaut tas vairāk ir atkarīgs no pasniegšanas veida). Piemēram varu sākt ar to pašu nolietoto piemēru, ka sākumskolā bērnam iedod neapmierinošu atzīmi par to, ka viņš zirdziņu izkrāsoja oranžu vai krāsojot piekrāsoja viņam vēl 2 kājas. Tās visas ir iztēles pazīmes un ja bērns tiek sodīts apr to, tad viņam tiek atņemts pats dārgākais, spēja iztēloties un patstāvīgi domāt, jo viņ par to tiek sodīts.
Skolas stāsta, ka viņas paplašina skolēnu redzes lauku un iepazīstina ar jaunām lietām kā matemātika, fizika u.t.t. bet ja tas tiek pasniegts tādā veidā, ka bērns visu laiku tiek sodīts par to, ka viņam nepielec, kāpēc 99-9 nav 9. tad es personīgi uzskatu, ka tā ir skolotāju vaina ne skolēna. Ir jāmaina skolu vērtēšanas sistēma tā lai nevis skolēnu sodīt par to, ka viņš nezin, bet lai atalgotu par to, ka viņš zin.
Šeit ir The Escapist mājas lapas Extra Credits šova sērija par to kā uzlabot mācību procesu skolās
http://www.escapistmagazine.com/videos/view/extra-credits/3167-Gamifying-Education
Un viņiem ir taisnība, ja skolēns tiks atalgots par savām zināšanām viņam būs daudz lielāka, tā sauktā, iedvesma kaut ko pašam patstāvīgi mācīties, bet ja viss ko darīsim ir sodīsim viņus. Tad vis ko darīs viņi ir sodīs mūs vēlāk, kritizējot Jūs par to cik, rupji sakot, “sūdīgi” vecāki Jūs viņiem bijāt.
Un šeit ir viens ļoti labs kāda ASV jaunieša klips par viņa domām par kritiku:
Īsumā secinājums ir tāds:
Cieniet savus bērnus, māciet viņiem analizēt dzīvi, ne kritizēt to. Iemāciet viņiem kritikas īsto jēgu nevis kritizējiet viņus uz katra soļa. Un varbūt, kādu dien, vārds “kritika” vairs netiks uzskatīts par uzbrukum, bet tiks cienīts par to, kas viņš ir.
Mind Maps
Mind maps ir viena no interesantākajām lietām ko esmu atklājis pēdējā mēneša laikā.
Šis rīks ir patiešām noderīgs daudzos un dažādos veidos. Kā piemēram:
Projekta plānošanai – Izmantojot Mind maps lapas vidū uzraksti sava projekta nosaukumu. Tad uzvelc zarus, kas veido šo projektu. No šiem zariem velc nākamos zaros, kas varētu vai nu būt lietas, kas izriet no šīs lietas vai arī lietas, kas būtu jāpanāk lai īstenoto šo lietu. Veidojot šāda veida karti pie katra zara domā: Ko man vajag daīt lai īstenot šo konkrēto zaru, kā to panākt, kur to panākt, ko man darīt lai to panāktu? Un turpini veidot šādus zarus līdz noāksi līdz kādai konstantei, kas būs vai nu kāda summa, vai kāda persona, vai kāda lieta, kas Tev ir jāizdara. Kad būsi pabeidzis šo karti pirmais iespaids protams būs “WOW, cik daudz man ir jāizdara!”, bet Tev tas būtu jādara šā vai tā, bet nu Tu vizuāli redzi kā un kādā secībā vajag darīt, lai panāktu vēlamo rezūltātu.
Dzīves plānošana – Šis ir veids kurā es esmu pasācis izmantot mind maps. Plānojot savu dzīvi, kas ir viss svarīgāk? Zināt savus mērķus vai sapņus. Ar mind maps palīdzību šie mērķi un sapņi tiek krietni vien tuvāk pietuvināti realitātei. Saplānojot visu kā un ko vajadzēs lai īstenoto katru Jūsu velmi. Šeit būs ļoti primitīvs piemērs:
Rakstu darbu plānošana – Vai esi kādreiz saskāries ar situāciju kad rakstot savu studiju, kursa vai bakulora darbu atklājas, ka tēma ko esi izvēlējies ir paņemta par plašu. Un sakarīga darba vietā Tev tagad ir vispārīgs murgojums par viskaut ko. <— Esmu pārliecināts, ka šo problēmu varētu definēt mazliet saprotamāk, bet nu lai ir kā ir.
Lai nu kā. Mind maps ir fantastisks līdzeklis kā strukturēt savu darbu. Vidū ir galvenā tēma un no tās iziet zari, kas saistīti ar šo tēmu. No kuriem atkal ieziet zari, kas saistīti ar tiem u.t.t. Izveidojot šādu karti atklāsies cik plaša ir Jūsu izvēlētā tēma un gala rezūltātā pat iespējams atklāsies, ka daudz interesantāka un Jums saistošāka tēma ir kāda no apakšzariem. Kā rezūltātā Jūs redzēsiet uz ko Jums vajag fokusēt savu uzmanību rakstot darbu un neņemt vērā jebko, kas nav šajā zarā.
Pēc personīgas pieredzes Mind map veidošanai iesaku lietot mindmeister.com.
Šis saits ļaus Jums izveidot bez maksas 3 kartes, gan personīgai lietošanai, gan līdz 10 cilvēku koplietošanai.
Bet ja Jūs neapmierina šī programmatūra Wikipēdia piedāvā Jums sarkastu ar pāris citām programmām.
16 Stundas
Laiks!
Laiks iespējams ir lieta ko mēs savā dzīvē novērtējam vismazāk.
Kad mums viņš ir, mēs viņu izmetam. Kad nav, mēs raudam pēc viņa. <—- Teikums raksturo teju vai visu manu dzīvi.
Brīžos kad man tika dot brīvība darīt ko vēlos. Es izvēlējos to pavadīt sēžot pie melnās kastes, kas pašlaik atrodas manā priekšā.
Par laimi man bija iespēja apmeklēt Kārļa Apkalna lekciju kursu 2 dienu garumā “POZĪCIJA Definīcija, Izklāsts, Aizstāvēšana”.
Pašas lekcijas bija tendētas uz to kā mums pasniegt sevi un savas prezentācijas pēc iespējas pārliecinošāk un prasmīgāk jebkurai auditorijai. Par to kā aizstāvēt savu viedokli un neiekrist citu viedokļu slazdos.
Šajās 2 dienās ar Kārli pavadijām kopā 16 stundas. Un roku uz sirds liekot varu teikt, šīs bija 16 lietderīgākās stundas, kuras esmu pavadījis RTU telpās. Paldies Tev Kārli par to! Tu man iemāciji ne tikai to, kā pārliecinoši prezentēt sevi un savu projektu, bet Tu arī atmodināji mani. Tu atmodināji mani no šī bezjēdzīgā (datoratkarības) miega kurā biju iekritis.
Es mainīšos, man ir jāmainās!
Un šis mazais interneta stūrītis kalpos tam kā pierādijums.
Noteikums ir šāds: Ja 3 dienu laikā šeit neuzrodas kāds jauns raksts. Es atļauju jebkuram internetu resursu lietotājam kontaktēties ar mani un nolamāt vai jeb kā savādāk pateikt cik liels nīkulis un nejēga esmu.
Mani var atrast:
draugiem.lv http://www.draugiem.lv/ainars.berzinsh
Skype: DJAiniss
Twitter: Ainars.Berzinsh
Gmail: Ainars.Berzinsh@gmail.com
Facebook: http://www.facebook.com/ainarsb
Nobeigumā vēl uzrakstīšu pāris lietiņas, kas manī atstāja patiešām lielu iespaidu no šī 16h semināra
“Dzīve nav mūžīga. Tādēļ padomā ko un kāpēc dari”
Kritikas pasaulē jau tā ir pa daudz. Tādēļ mēģini izteikt visu labo un ja nepieciešams norādi uz kļūdām nekritizējot cilvēku vai tā darbu.
“Radi emocijas!”
Ja Tavs sakāmais neinteresē Tev pašam. Netraucē ar to citus.
“Izstāsti ko stāsti. Izstāsti to. Izstāsti ko stāstiji.”
LIFE is to short, to waste it on losers, but whats is more important “Don’t be a loser YOURSELF”
Un pats galvenais Paldies – Eiropas Sociālajam Fondam, Eiropas Savienībai, Sabiedrības Integrācijas Fondam un RTU Studentu Parlamentam par šo doto iespēju!
Sveika Pasaule!
Kas es esmu? Vai tam ir nozīme?
Kāpēc es te esmu? Jo man gribas te būt
Kāpēc šeit esi Tu? Vot, tas ir pareizais jautājums
Šis blogs tik veltīts manām domām un pārdomām par vairāk vai mazāk visu.
Un ja kādā dīvaini brīnišķā veidā Tev ir sanācis šeit nokļūt. Tad Apsveicu Tevi!
Tu esi nonācis kādā mazā daļiņā no manis.
Ja Tev šeit patīk – Jauki! Esi laipni aicināts šeit iegriezties kad vien vēlies.
Bet ja tomēr Nē! Kuru pie velna tas rausta?
Ar cieņu Ainārs Bērziņš!
Ainārs Bērziņš 