16 Stundas
Laiks!
Laiks iespējams ir lieta ko mēs savā dzīvē novērtējam vismazāk.
Kad mums viņš ir, mēs viņu izmetam. Kad nav, mēs raudam pēc viņa. <—- Teikums raksturo teju vai visu manu dzīvi.
Brīžos kad man tika dot brīvība darīt ko vēlos. Es izvēlējos to pavadīt sēžot pie melnās kastes, kas pašlaik atrodas manā priekšā.
Par laimi man bija iespēja apmeklēt Kārļa Apkalna lekciju kursu 2 dienu garumā “POZĪCIJA Definīcija, Izklāsts, Aizstāvēšana”.
Pašas lekcijas bija tendētas uz to kā mums pasniegt sevi un savas prezentācijas pēc iespējas pārliecinošāk un prasmīgāk jebkurai auditorijai. Par to kā aizstāvēt savu viedokli un neiekrist citu viedokļu slazdos.
Šajās 2 dienās ar Kārli pavadijām kopā 16 stundas. Un roku uz sirds liekot varu teikt, šīs bija 16 lietderīgākās stundas, kuras esmu pavadījis RTU telpās. Paldies Tev Kārli par to! Tu man iemāciji ne tikai to, kā pārliecinoši prezentēt sevi un savu projektu, bet Tu arī atmodināji mani. Tu atmodināji mani no šī bezjēdzīgā (datoratkarības) miega kurā biju iekritis.
Es mainīšos, man ir jāmainās!
Un šis mazais interneta stūrītis kalpos tam kā pierādijums.
Noteikums ir šāds: Ja 3 dienu laikā šeit neuzrodas kāds jauns raksts. Es atļauju jebkuram internetu resursu lietotājam kontaktēties ar mani un nolamāt vai jeb kā savādāk pateikt cik liels nīkulis un nejēga esmu.
Mani var atrast:
draugiem.lv http://www.draugiem.lv/ainars.berzinsh
Skype: DJAiniss
Twitter: Ainars.Berzinsh
Gmail: Ainars.Berzinsh@gmail.com
Facebook: http://www.facebook.com/ainarsb
Nobeigumā vēl uzrakstīšu pāris lietiņas, kas manī atstāja patiešām lielu iespaidu no šī 16h semināra
“Dzīve nav mūžīga. Tādēļ padomā ko un kāpēc dari”
Kritikas pasaulē jau tā ir pa daudz. Tādēļ mēģini izteikt visu labo un ja nepieciešams norādi uz kļūdām nekritizējot cilvēku vai tā darbu.
“Radi emocijas!”
Ja Tavs sakāmais neinteresē Tev pašam. Netraucē ar to citus.
“Izstāsti ko stāsti. Izstāsti to. Izstāsti ko stāstiji.”
LIFE is to short, to waste it on losers, but whats is more important “Don’t be a loser YOURSELF”
Un pats galvenais Paldies – Eiropas Sociālajam Fondam, Eiropas Savienībai, Sabiedrības Integrācijas Fondam un RTU Studentu Parlamentam par šo doto iespēju!
Ainārs Bērziņš 
Vai šī atziņa nav pretrunīga? “Kritikas pasaulē jau tā ir pa daudz. Tādēļ mēģini izteikt visu labo un ja nepieciešams norādi uz kļūdām nekritizējot cilvēku vai tā darbu.”
Norādīt uz kļūdām, manuprāt ir kritika! Ir gan protams svarīgi, kā kritiku izsaka, un vai tam kuram kritiku izsaka, vispār interesē “norādes uz kļūdam”.
Ja godīgi, Tev ir taisnība!
Tiko iemetu vārdu kritika skaidrojošajā vārdnīcā un man izmeta šo: “Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).”
Tātad būtībā tas kā es to uzrakstiju īsti tehniski nav pareizi.
Bet padomā pie sevis, kas ir pirmais, kas nāk prātā ieraugot vai izdzirdot vārdu kritika? Kaut kas labs?
Nē! Pirmais, kas nāk prātā ir sava veida nomelnošana parādot, ka tā kāda cilvēka darbs vai viedoklis ir mazāk vērts nekā tas īstenībā ir.
Var jau būt, ka tā ir tikai tāda latviešu mentalitāte?
Tuvākajā laikā tieši plāoju uzrakstīt rakstu par “kritiku” un tad jau redzēs, kas man sanāks.
Varbūt man pat sanāks Pasauli padarīt par labāku vietu 🙂
Dzirdot vārdu kritika,man nāk prātā kaut kas, no kā ir bail, bet, kas palīdz attīstīties.
Atliek vien saprast, kura cilvēka kritika ir attīstoša, bet kura cilvēka izteiktā kritika ir vien skaudības radīta.
Nedomāju,ka nepārtraukti labie vārdiir veselīgi attīstībai.Lai arī,jāpiekrīt, ka patīkami.
Ja ģimene bērnam ir iedevusi pietiekami daudz pašaziņas- no kritikas bail nebūs.Ja bērna pienākums ir bijis realizēt vecāku gaidas un sapņus attiecībā pret sevi- tad pat veselīga kritika viņam būs nāvejoša, jo kārtejo reizi viņs gūs apliecinājumu tam, ka viņš vēl joprojām “nav labs diezgan”. Pat tad,ja šādam “bērnam” kritiku izteiksi 40 gadu vecumā- viņš “Paldies” Tev nepateiks!