Ainārs Bērziņš

Ko tu darītu, ja tu tikko būtu pārdzīvojis 1½ gadu dzīvojot viens pats savā dzīvoklī, pirms gada nopircis 14 gadus vecu auto un tev beidzot atvērtos iespējas ceļot pa Eiropu? Mana atbilde!? “Es gribu redzēt Šveices kalnus”.

Ja godīgi, kaut ideja man jau bija sen, tā man reāli kā iespēja ienāca prātā tikai brīdi kad sapratu, ka drīz uzsākšu jaunu darbu un tad nebūs pieklājīgi, piemēram pēc pusgada teikt “Emmm…. Es varētu paņemtu mēnesi/ mēnesi ar pus brīvu paceļot” tāpēc man gribējās kādu reālu piedzīvojumu tūlīt. Apsverot savas iespējas, vēlmes un pasaules karantīnas situāciju sapratu, ka reāli ir tikai viena iespēja (reāli bija divas, bet par otru aizdomājos tik atgriežoties, kas būtu bijuši Balkānu kalni) “Es gribu redzēt Šveices kalnus klātienē”.

Tai brīdī kad sapratu, ka tā ir reāla iespēja (jo tikko tieši biju vakcinēts un robežas bija puslīdz vaļā) es tai pašā vakarā līdz kādiem 2 naktī mēģināju uzzīmēt puslīdz plānu, kur es gribētu tikt, cik tas viss varētu izmaksāt un cik daudz laika prasīt. “Un zini?!” Cipari nebija nemaz tik slikti. Man sākotnējais plāns bija šāds:
Pirmā diena: Rīga -> Gdanksa (761 km) Naktsmītne ~ 25 eur
Otrā diena: Gdanska -> Sopota -> Gdņa (~50km) Naktsmītne ~ 25 eur (bet būtībā diena atpūtai pldumalē pēc 9h brauciena)
Trešā diena: Gdanska -> Vroclava (482 km) Naktsmītne ~20 eur
Ceturtā diena: Vroclava -> Volbrica (82km) Volbrica -> Drēzdene (256 km) Naktsmītne 45-50 eur
Piektā diena: Drēzdene -> Minhene (460 km) Naktsmītne 45-50 eur
Sestā diena: Minhene -> Untersteen (440km) Naktsmītne 40 eur
Septītā diena: Untersteen -> Guttannen (50km) -> Furka/ Gotthar Pass (240 km) -> Untersteen (240 km) Naktsmītne 40 eur
Astotā diena: Untersteen -> Nirnberga (590 km) Naktsmītne 45 eur
Devītā diena: Nirnberga -> Lodza (800km) Naktsmītne ~20 eur
Desmitā diena: Lodza -> Rīga (810 km)

Aptuvenās izmaksas: ~5800 km = 460 eur (dīzelī), Naktsmītnes 320-400 eur, Pārtika ~ 400 eur. Kopā <1400 eur

Kas man personīgi likās, priekš tā ko es iegūšu, pat vairāk nekā tā vērts. Un tā, ka tieši nesen biju nomainījis mašīnas ripas, bremžu suportus un vispār uztaisījis tādu vispārēju servisu par savu auto man ar īsti šaubu nebija.

Šo plānu es izveidoju 11.06 (vakarā) un jau uzreiz bija skaidrs, ka izbraucu 15.06, lai 14 varu uztaisīt Covid testu (Ja nu tomēr kāds kaut kur par viņu piesanās, lai “papīri tīri”) un līdz ko gatavs, nākošajā rītā doties ceļā. Ja nemaldos nākošajā dienā paziņoju par savu plānu ģimenei, māsa bija “īpašā sajūsmā”, bet vispārīgi bija visai pozitīva attieksme un sāku gatavoties.

12.06. Es apzvanīju visas valsts vēstniecības kurās man bija plāns uzturēties vai šķērsot un pēc viņu teiktā bija tā:
Lietuva – “Ja kaut kur apstāsies vai paliksi pa nakti 10 dienu karantīna”
Polija – “Ierodoties jābūt negatīvam Covid testam, savādāk… dari ko, kad un cik ilgi gribi”
Vācija – “Uzrādi vakcinācijas sertifikātu un viss būs laimīgi”
Šveice – “Esi vakcinēts? Mēs tev ticam… brauc tik šurp.”

14.06 Speciāli cēlos kādos 6:50 lai tiktu uz analīzēm 7:30, lai pēc iespējas ātrāk būtu gatavi rezultāti. Ap 9:30 izbraukāju Spici un Origo iepērkot jaunus kreklus, šortus, kurpes (nebiju tādus iepircis pēdējos, iespējams pat 2 gadus).
Ap 16 mājās sagatavoju visus savus dokumentus, saplānoju pēdējās lietas, iepērku līdzi ņemamo ēdamo.
Ap 17:30 aizbraucu apsveikt māsu dzimšanas dienā, kur ar šo to jaunu uzzināju un cenšoties pēc iespējas laicīgāk aizmigt 22:15 dodos gulēt… Bet tev kādreiz ir sajūta, ka ja tev kaut ko ļoti, ļoti gribās visa pasaule pēkšņi pret tevi saceļas? (it īpaši ja runa iet par miegu). Tā nu pirmais ko pusmiegā pamanīju, ka kaimiņa zāles laistītājs laikam strādā 24/7 un visu laiku fonā ir “psss, pss, pss, pss, psssssss, pssss, pssss”. Pēc 15 min nevarēju izturēt, aiztaisu balkona durvis, bet tad kad jau lēnām atdodos miega varai “bzzzzzzzzzzzzzz” …. “bzzzzzzzzzzz” …. Lai nu kā, beigās aizmigu, labi ja 1-2 😐