Home > Ceļojumi > “Pazudis tulkojumā” [21.07]

“Pazudis tulkojumā” [21.07]

2018. gads, 21. jūlijs

Pieceļos ap 10:30. Hostelis vēl ar vien ir visai kluss, kas man atstāj tādu mazliet vilšanos sajūtu, jo pirms dodos prom gribējās vel kādu pēdējos piedzīvojumu. Nu neko, ieskatoties spogulī vismaz sapratu, ka būtu pēdējais laiks un iespējams šī ir pēdējā iespēja pludmalē izsauļot ārā sava balto t-kreklu uz ādas.
Ieturu vieglas brokastis, sakārtoju savu istabu, palūdzu hosteļa īpašniecei jaunu dvieli un vai drīkstu paturēt savas mantas hostelī pa to laiku. Uz abiem lūgumiem viņa ar smaidu atbildēja “Jā”.
Tā nu devos atpakaļ uz pludmali, kur turpmākās 3 stundas pavadīju vai nu atkal kā bērns lēkādams pa jūras viļņiem, vai sauļodamies 34 grādu saulītē. Ja godīgi, ārā bija tik karsts, ka fiziski nebija iespējams ar plikām kājām tikt atpakaļ hostelī, jo līdz ko ēna beidzās, pēdas sāka degt.
Hostelī savācu savas mantas, pateicos īpašniecei un devos atpakaļ uz Haikou, jo tur man jau ir rezervēta istabiņa un šeit var diži daudz neko jaunu nav ko redzēt.
Sēžot autobusā un vēl pēdējo reizi izbaudot šo unikālo ķīniešu-krievu pilsētiņu, es pēkšņi saņēmu ziņu Tinder. “Čau, piedod, ka vakar neatbildēju, bet es tikai tagad piecēlos. What’s up?”. Pirmkārt izbrīns par to, ka man vispār kāds atbild Tinder, bet otrkārt meiča ar tīri simpātiska. Atbildēju “Žēl, es tieši tagad sēžu autobusā ceļā atpakaļ uz vilcienu staciju lai atgrieztos Haikou”. Viņā “Nedirs!?”.
Mēs apmainījāmies ar ar WeChat kontaktiem un es viņai aizsūtīju bildi ar sevi stacijā. Viņā “You know dude, if You want I know a good place to stay in here” (Zini vecīt, ja Tu vēlies es zinu foršu vietiņu kur šeit var palikt). Sākumā es uz to visu skatījos visai skeptiski, bet tad es atcerējos vienu lietu “Kāpēc es šeit esmu atbraucis”, tā, ka vilciena biļetes man vēl nebija, nolēmu, ka pie velna visu un nosūtīju viņai “Send me location” (Nosūti man atrašanās vietu).
Un protams, tas atradās tieši tai pašā reģionā kur es iepriekš biju dzīvojis. Hosteļa vietiņa bija tiešām superīga. Ārējais bārs, biljarda galds, ļoti brīva atmosfēra un pozitīvas emocijas. Pie ieejas satiku savu čata biedreni Caitlyin, jeb Cat (Izrunā ar K).

Kā jau viss, kas saistīts ar mani, sakumā bija tā bik neveikli, bet tad viņa man palīdzēja nokārtot guļamvietas jautājumu, kas maksāja 8 joņas (1,03 Eur) un man ierādīja manu vietiņu, kas bija divguļamās gultas augšā tieši virs manas jaunas paziņas.
Tad mēs pasēdējām ārā, paņēmām pa aliņam un sākām pļāpāt par dzīvi. Es protams ar savu stāstu un viņa par to, kā viņa ir no Pekinas. Par to kā viņa ir strādājusi vairākos ļoti nervozos darbos un šobrīd no visiem aizgājusi lai vienkārši atpūstos no tā viss un izbaudītu mieru. Pluss viņa atklāja, ka viņai ir Bipolārā slimība, par kuru tobrīd es maz ko zināju, bet ļoti vispārēji tas nozīmē pēkšņas ļoti lielas garastāvokļu maiņas.
Tad netālu no mums apsēdās viens lielbritānis ar visneticamāko dzīves stāstu kādu es savā dzīvē esmu dzirdējis. Diži neieslīgšu detaļās, bet viņš 15 gados esot pametis skolu un gājis mācīties par santehniku un vispārēju tādu darbību pie vienas paziņas. Kā rezultātā sākot ar 16 gadiem viņš bija dabūjis darbu Bekingemas pilī, kur nostrādāja vienu ar pus gadu, tad viņš pārvācās un Ameriku, kur viņš 6 mēnešus dzīvoja teltī Kalifornijā, jo nespēja atļauties neko īrēt kamēr tur strādāja. Tad vienu dienu atgriezies no darba viņš atklāja, ka viņš ir bijis apzagts. Tad viņš, aizmirsu kā, laikam pa pusi ar pazīšanos, viņš nodzīvoja 2-3 mēnešus pie vienas slavenības kuru es neatpazinu, tāpēc ar neatceros un pēdējo gadu ar pusi viņš strādāja Nepālā palīdzot ciemiem džungļos tikt pie elektrības un izveidojot kaut kādu ražotni. Kas viss izklausās pēc “pupu mizām” it sevišķi kad uzprasīju cik viņam gadi un atbilde bija 23. Un tad viņš parādīja bildes un tad viss kas Tev atliek ir palikt ar muti vaļā un nodomāt “Ko pie velna es daru ar savu dzīvi?”. Viņš gan beigās atzina, kaut tas viss ir bijis liels piedzīvojums un viņš ir pateicīgs par to visu, šobrīd viņam esot ar kāda mistiska slimība un viņš vienkārši no visa vēlas tikt pēc iespējas tālāk.
Dienai ejot vēl iepazinos ar vietējiem iedzīvotājiem, mēs aizgājām paēst, tad atnācām atpakaļ kur iepazinos ar vienu nīderlandieti un 3 frančiem, kas pēdējo pusgadu bija pavadījuši Ķīnā apmaiņas programmā vienā universitātē un šobrīd izbaudot Ķīnu pirms atgriešanās Francijā. Tad ap pulksten 19:30 kāds ieminējās, ka dosies uz klubu un aicināja mani līdz. Ko tādu protams es nelaistu garām un labprāt piekritu. Atlikušās 2-3 stundas hostelī mēs bariņā spēlējām biljardu, galda futbolu un čalojām par dzīvi un Ķīnu.
Ap 22:30 sākām taisīties uz klubu, paņēmām taksi un devāmies. Līdz ko izkāpām no takšiem sāka nenormāli gāzt lietus, bet lielā karstuma dēļ un tā, kā jau bijām klāt tā nebija gluži lielākā problēma. Kā izrādās lai tiktu iekšā klubā mums ir kopīgi katram jāsamet pa 80 joņām (~10,2 Eur), kas tiks mums pēc tam atnests alkoholā.
Visi sametamies un mums klubā ierāda veselu stūri ar diviem galdiem.
Atšķirībā no pirmā kluba, šeit bija daudz vairāk vietas kur sēdēt un blakus DJ bija skatuvīte kur tiešām varēja padejot. Laikam ejot mums sāka nest alkoholu, kas pārsvarā bija Sangritas, Coronas un Rums. Tā kādu laiciņu pasēdējām, kad pie mūsu galdiņa pēkšņi pienāca 5 ķīniešu meitenes, tīri jaunas ap 19-22 (kaut viņām pareizu vecumu savu mūžu nenoteiksi) un vienkārši stāv un skatās uz mūsu pusi. Man palika tā neomulīgi tāpēc uzprasīju vienam čomam, kas tās tādas. Viņš mierīgi atbildēja “Prostitūtas”. “OOOOkey….”.
Pēc kādas 4-5 glāzes vai pudeles izdomāju, ka nav ko vilkt garumā, jāiet dejot. Uzaicināju abas kompānijā esošas dāmas un viņas kautrīgi pašlaik atteica, bet divi čomi teica, ka davaj ejam. Pirms es uzkāpu uz deju skatuves tur atradās apmēram 25 cilvēki, visi čaļi un visu maksimālākā deju izpausme bija dūres kratīšana mūzikas pavadībā. Tā nu izlēmu ka tas jālabo un sāku darīt savu lietu. Es tobrīd īsti neievēroju viņu reakciju, jo man vairāk vai mazāk bija vienalga, bet pēc kāda laiciņa visi bija tīri sajūsmā un visi gribēja vai nu dejot man kur blakus vai darīt ko līdzīgu. Vienīgi žēl, ka nevienas meičas tur tobrīd nebija, bet atmosfēra bij tik laba, ka tobrīd mani tas pat diži nesatrauca.
Tad ar savu bariņu tīri sasvīdis atgriezos pie galdiņa atvilkt elpu.
BRĪDINĀJUS: Klips sākas ar visai skaļu mūziku

Tad nolēmu, ka ir laiks otram posmam. Šoreiz viena no meičām tomēr nolēma mums pievienots, kaut tīri ātri pēc tam pazuda. Lai nu kā, savā bariņā tur ņēmāmies līdz pie mums pienāca viens cits bariņš un teica, ka viņiem ir viena meiča kura vēlētos ar mani padejot. Domāts darīts, pats meitēns ar tīri izskatīgs. Nolaidām divas dejas, tad viņa bija galīgi tāda samulsusi, pateicās un atgriezās savā barā.
Man liekas uz deju grīdas mēs palikām vēl kādas min 20, un lēkājām tik daudz, ka tiešām beigās man pat vairs nebija diži daudz spēka palicis. Ap 2:30 izlēmām, ka jādodas atpakaļ uz hosteli, bet tobrīd ārā vēl ar vien nenormāli gāza, tāpēc kādu laiciņu vienkārši pavadājām tādā kā uzgaidāmajā telpā.

Kamēr tur turējāmies panesās viens interesants jautājums. Kurš vēl grib dzert? Un nav tā, ka es baigi lepojos ar visu kas tālāk notika, bet tas bija viens sasodīti interesants piedzīvojums. Uz iepriekš uzdoto jautājumu atbildēju ar “Jā, vēl varētu”. Kad viens no maniem čomiem sāka ar mani diskutēt cik daudz. Uz ko, ja nemaldos, balstoties uz to, ka esmu garāks un bik masīvāks par viņu atbildēju “More then You” (Vairāk kā Tu). Tas uzjautrināja pilnīgi visus un mums sākās diskusija kurš var ko vai kā vairāk izdzert. Kā galā mēs nonācām pie secinājuma, ka pie lietas skaidrības kaut kā ir jānonāk. Un sarunājām, ka kad atgriezīsimies hostelī iedzersim vēl. Es nezināju ko vai cik daudz, bet nu labi. Aizbraucam atpakaļ uz hosteli visi pārēji devās gulēt ar mani palika viens čalīts un otrs aizskrēja pēc dzeramā. Pēc min 15 viņš atgriezās ar divām pudelēm 0,5l Baijiu, jeb Ķīniešu rīsa šņabja un nekāda uzdzeramā. Kas sākumā likās baigi biedējoši, bet tas šņabis izrādijās tīri salds un gāja lejā bez liekām problēmām. Nu ko dzeram, cik daudz es atceros, mēs tikām galā ar pirmo pudeli, bet otrās pudeles vidū mans pārinieks teica, ka laikam šonakt pietiks, tāpēc, kaut nav tā ka ar to baigi lepojos, bet uzskatu ka uzvarēju.

Tad kaut kādā mistiskā veidā ievēlos savā otrā stāva gultā un momentā biju gatavs.

 

Advertisements
Categories: Ceļojumi
  1. No comments yet.
  1. No trackbacks yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: