Atziņas pēc grāmatas “Cilvēks bez valsts”
Kurts Vonnegūts ‘Cilvēks bez valsts’
Cilvēks automātiski radušās bailes sev nemanot izkliedē ar smiekliem.
Ambrose Bierce “An Occurrence at Owl Creek Bridge” — grāmata
Alexis de Tocqueville “Democracy in America” — grāmata
Albērs Kamī “Pastāv tikai viena patiesi nopietna filozofiska problēma, pašnāvība”
Cilvēces aizstāvībai: “Visos laikos visi šeit vienkārši nonāca un šeit jau norisinājās visas šīs spēlītes, kas katru cilvēku var padarīt traku”
Māksla neder iztikas pelnīšanai. Tas ir tikai ļoti cilvēcīgs veids kā padarīt dzīvi panesamu
Un ja es nomiršu un nonākšu debesīs. Es gribētu kādam, kas tur pie teikšanas pajautāt: “Kas tad īsti bija labs un kas slikts?”
Senāk kad apprecējies tu ieguvi veselu radu saimi, tagad tu iegūsti tik vienu cilvēku.
Bils Geits saka: “Pagaidiet vien kad redzēsiet par ko var kļūt jūsu dators”. Bet cilvēks taču ir tas, kam par kaut ko ir jākļūst.
Elektroniskas kopienas nekā nerada. Tu paliec tukšām rokām. Mēs esam dejojoši dzīvnieki. Tas taču ir skaisti – piecelties, iet ārā, kaut ko izdarīt.
AIDS un visi jaunie tuberkolozes paveidi ir tikai planētas imūnsistēma kas mēģina no mums tikt vaļā.
Pamaniet, kad esat laimīgi, un kādā brīdi iesaucaties vai nomurminiet “Ja tas nav jauki, tad kas vispār ir jauki?”