Ainārs Bērziņš

ORB.lv tiek slēgts!
Tā gan nav nekāda baisā ziņa pati par sevi, bet nu tā, kā senāk tā bija vienīgā vieta kur izpausties un par to neuzzinātu neviens Tev tuvs draugs, tad tomēr žēl.
Lieta ir tāda, ka kad tiko sāku studijas RTU es izmantoju orb.lv lai paustu savu viedokli par Latviju un šeit notiekošo. Es gribēju dibināt latviešu studentu partiju un sazin ko vēl. Un tā kā tagad šis saits tiek slēgts es nolēmu, ka būtu jauki saglabāt šīs satmiņas šeit. Tā nu es prezentāju savu “Pagātnes dumpinieku”:

A(b)psurds! 

Sveiki!
Sākšu ar pāris jautājumiem:
Pēc Jūsu domām, kāpēc mūsu tik ļoti mīļajā valstī Latvijā šobrīd ir krīze?
Un kāpēc mēs Latvieši nevēlamies neko darīt lai ko mainītu?
Šos abus jautājumus jau esmu uzdevis iepriekšējos savos blogos, bet tā ar neviens nespēj atbildēt, jo kritizēt jau ir vieglāk, kā darīt kaut ko lietas labā.
Manas atbildes uz šiem jautājumiem būtu:
1) Jo mūsu valdība ir paņēmusi mūs nabadziņus pēcpusē tik dziļi, ka mēs aiz kauna pat atsakamies ieraudzīt šo faktu, kur nu vēl to atzīt. Iespējams, ka šis komentārs ir pārāk pārspīlēts, bet nu dziļos vilcienos tā ir, ka mēs jau esam pie tā pieraduši, tāpēc jau izliekamies, ka tas ir normāli.
2) Jo mēs pat nezinām, kā tieši mūs ņem priekšā. Pa laikam dzirdam no ziņām, kas ir nogājis greizi, kādus nodokļus palielina un cik daudz met iekšā “Parex”.
Bet problēma ir tāda, ka mēs izlasām vai noskatāmies atiecīgo rakstu, vai sižetu. Nokomentējam kādu stūlbu komentu un būtībā pēc 30 min. jau aizmirstam par ko nesen bijām tik ļoti dusmīgi un atkal izliekamies, ka viss ir kārtībā.

Tāpēc, jau kādu laiku esmu nolēmis veidot tādu kā raidījumu, vai ko līdzīgu. Kaut ko tādu, kas normālam latvietim saprotamā valodā (balstoties tīti uz faktiem) paskaidrotu, kur un kā mūsu valdība mūs apsmej. šo raidījumu ievietot Youtube, dr.lv un citās saitēs lai tas būtu brīvi pieejams un izplatāms visiem.

Bet šeit rodas problēma, kāpēc es vispār rakstu šo blogu iekš orb.lv, jo es viens neēsmu cīnītājs + man drīz sāksies sesija, tāpēc es meklēju cilvēkus, kas vēlētos man pievienoties šī raidījuma izveidē. Gan tādus, kam ir savs viedoklis un kas māk to pamatot, gan cilvēkus kas māk veidot video grafikas un salikt kopā filmu, tā lai tas viss kaut cik pieklājīgi izskatītos.
Ja ir kāda velme pievienoties šajā projektā lūdzams sūtīt man PM vai vienkārši iekomentē šo blogu + droši izsakat savas idejas un domas par šo ideju.

Jauniešu Partija! 

Ir pienācis kārtējais drūmais laiks Latvijas vēsturē. Vienīgi šoreiz pie tā nav vainojami vācu bajāri vai krievu boļševiki, bet gan mēs paši. Mūsu attieksme pret notiekošo ir gandrīz vai tik pat nejēdzīgā kā tas kas notiek valstī. Ir sajūta, ka mēs jau esam noliekuši galvas zem giljotīnas gaidot kad mūsu varenie atlaidīs virvi un mūsu galvas kritīs.
Bet tā tam nevajadzētu būt it sevišķi mūsu jauniešu vidū. Mēs esam Latvijas nākotne, tāpēc arī jāsāk rīkoties kā tādai.

Latvija ir brīva jau 19. gadus un šo 19. gadu laikā mūsu augstākajos kantoros vēl nekas nav mainījies. Kāpēc tā? Kāpēc vēl ar vien pār mūsu valsti vada tie paši vecie ģīmji, kas pirms gadiem 10? Kāpēc valdībā neienāk jauni, stipri, zinoši un izglītoti personāži?
Viena no atbildēm varētu būt, ka deputāta amats Latvijā ir tā nomelnots, ka neviens cits tajos sūdos negrib līst iekšā, ka tikai tie, kas jau 10 gadus sēž sūdu bedrē spēj izturēt tās smaku.
Otra atbilde varētu būt neticība saviem spēkiem, neticība tam, ka arī viens cilvēks var sākt pamazām izkliedēt šo smirdoņu.

Es personīgi nesaprotu, kā latvieši nesaprot, ka Latvijā nekas nemainīsies, ja neviens netaisās neko mainīt. Tiem ākstiem augstajos krēslos tak ir labi, ne jau nu viņi sāks pēkšņi par visiem JUMS rūpēties. Jums tas jādara pašiem!

Tā kā neēsmu nekāds dižais literāts un bieži rakstot noeju no tēmas nebrauciet man virsū ja dažu brīd šajā tekstā, kas neiet kopā.

Bet lai nu kā, man jau diezgan pasen radās ideja veidot ko līdzīgu “Jauniešu Partijai” nu vismaz tādu kā apvienību, kurā Latviešu jaunieši varētu organizēti analizēt Latvijā notiekošo un attiecīgi rīkoties. Mēs nedrīkstam palikt ēnā. Mums ir jāparāda valstij, ka mums ir ko teikt un ka mūsos ir vērts klausīties. Un kaut arī Saeima mūs visdrīzāk nasaklausīs, jo nevēlēsies to darīt, mūsu galvenais mērķis būtu lai mūs sadzird Latvija, mūsu tautieši latvieši.

Un ja godīgi tā kā viens nav karotājs es vēlētos dzirdēt Jūsu komentārus, ieteikumus un pat kritiku, jo uzlabot tikai kaut ko var zinot kas tam vainas.

Jauniešu Partija! (2) 

Studenti, jaunieši un galveno kārt latvieši.
Vai Jūs maz paši apzīnāties ko pie velna Jūs gribat?
Vai Jūs gribat Latvijas sabrukumu un bankrotu šī gada decembrī vai arī vēlaties ko darīt lietas labā?
Protams apzinos ka mēs nabaga mirstīgie neko nespējam izdarīt lai aizkavētu šo mūsu briesmīgo likteni, bet tomēr…

Kā iespējams daži no Jums jau zini šis ir mans otrais blogs par šo tēmu un cik es sapratu pēc atsauksmēm no pirmā, mēs jau esam padevušies. Tagad rodas tāda sajūtā kā filmā Armagedons kad komēta nāk tieši virsū mūsu zemei un vis ko mēs spējam izdarīt ir skatīties tai virsū un cerēt, ka notiks brīnums, bet atšķirībā no filmas mūsu, Latvijas situācijā, neredz nevinu Brūsu Vilisu kas glābs mūs. (Un es ar nesaku, ka tas esmu es).

Savā pirmajā blogā es izteicu domu veidot šo Latvijas Jauniešu Partiju, jeb tādu kā intiliģences pūlciņu kur varētu vienkārši sanākt kāds bariņš studentu un reāli kopā padomāt, ko mēs varam darīt savas valsts labā. Nu ko līdzīgu kā “Jaunlatvieši” 19.gs. vienīgu šoreiz mums ir cits naidnieks, bet mērķi tomēr ir tādi paši.

Man tika pārmests, ka lai es neiesaistoties politikā, ka palikšu tik pat netīrs, kā tie pārējie, kas tur jau bariem salīduši, bet ko tad? Nu pasaktiet Jūs gudrie, ko Jūs gribat, kā tieši TU domā izkūlties no šīs nejēdzības, kas notiek mūsu valstī?

Tad bija kāds kas ieteica iestāties partijā “Visu Latvijai”. Pēc nosaukuma vien es sapratu, ka šī organizācija nav gluži tas ko es meklēju, jo:

1)Es nerunāju par to ka mums nav “Latviska Latvija”, bet par to ka mums ir korumpēta politika un mūsu valsts grimst bedrē kurā iegrimstot to izvilkt tuvākais tik mūsu mazbērni varēs.
2)”Visu Latvijai” sauklis ir “latviskas Latvijas celšana” un savā mērā es cienu viņus par to, bet vienkārši tas nav tas ko vēlos panākt es.
3)Man reāli ar nav nekādas sajēgas ko viņa īsti dara, ne viņi īsti kur sevi reklamē, ne, vismaz manā izpratnē, īsti ko dara.

Bet lai nu kā, nopeļat mani vai pasitat man pa plecu, bet pakomentējat šo blogu ar savām domām, gribās zināt kas tieši Jums sakāms par šo visu!

Dažas atklāsmes sākot dzīvot Rīgā

Beidzot 12. klasi nonācu izvēles priekšā mācīties Rīgā vai Valmierā. Valmierā protams būtu dzīve lētāka un vienmēr silts ēdiens kad atnāktu mājās, bet tomēr vilinājums pēc brīvības un kārtīgas studentu dzīves uzvarēja. Tā nu iestājos RTU DITFos. Savas pirmās divas nedēļas Rīgā nodzīvoju Laimdotass ielas kojās (Teikā). Bet pateicoties Rīgas satiksmei un kaitinošajam istabas biedram nolēmu pārvākties uz Rīgas otru galu Iļģciemu.

Visā visumā ar Rīgu esmu apmierināts it īpašs prieks par savu atrašanos šeit mani pārņem braucot pāri Daugavai, kad skatoties uz jebkuru pusi paveras vienkārši fantastisks skats.

Bet lai cik ļoti es būtu iegrimis pētot sevis atklātās jaunās ainavas, es nevaru nepamanīt apkārtējos cilvēkus, to raksturus, emocijas un uzvedību dažādas dzīves situācijās.
Viss interesantāk cilvēkus ir papētīt sabiedriskajā transportā. Piemēram, kad man no rīta jābrauc uz lekcijām ar 25-o trolejbusu (brauciens līdz meža ielai ~ 20 min.) var redzēt vis dažādākos personu raksturus, gan pusmūža sievietes, kas uzskata, ka katra ir pasaules centrs un tieši viņai pienākas tā mazā rūmīte saspiestajā autobusā kur stāvi Tu. Bet nekas nav trakāks par pensionāriem, lai cik pieklājīgs es būtu, es nespēju viņus nekritizēt. Kad viņi vienreiz sapratīs, ka mēs vairs nedzīvojam PSRS un sen vairs nekas nav tā kā bija (un Paldies Dievam, ka tā). Dažbrīd ir vienkārši neizturama viņu raudāšana par senajiem laikiem un kā tad viss bija labāk.
Bet par vienu lietu es gan biju patīkami pārsteigts (par spīti savai nacionālajai noskaņai), par krievu tautības cilvēkiem vai ļaudīm, kas labprātāk runā krieviski, ne valsts valodā. Pirms devos uz Rīgu biju noskaņots, ka Latvijā visiem jābūt latviešiem un krieviem te nav ko darīt, bet 1. mēnesis Rīgā mani pārliecināja, ka nav nemaz tik slikti. Labi ~ 55% Rīgas iedzīvotāju ir krieviski runājoši, bet izrādās, ka viņi (kā cilvēki) dažbrīd ir pat daudz sakarīgāki kā mēs letiņi (Protams es nerunāju par tā sauktajām “urlām”). Bet vēl arvien labāk izvēlos latviešu kompānijas un vēlētos lai Rīgā atkal sāktu runāt latviski ne kaimiņvalsts valodā.
Runājot par krievu un latviešu valodu vienu dien es biju liecinieks kam tādam kas mani ļoti šokēja, bet ne pārsteidza.
Ejot mājās no veikala es redzēju kā kāds 5-6. gadus jauns zēns rotaļājās savā pagalmā. Tad viņam garām gāja sieviete ar 2 saviem dēliem. Viens no viņiem teica “Privet možu paigratsa s tebe” (Man nav krievu burti tāpēc ceņšos iztikt ar arābu). Mazais neatbildēja. Tad viņš prasīja “Ti ruskij iļi latiš?”. Mazais neatbildēja tik noskatījās uz sev 3 pretīm stāvošajiem tēliem. Un tad ierunājās mamma “Bezspakaisa sin, ja znaju etot maļčik, on latiš no on tože haroša znajet ruskij jazik”. Un tad es iedomājos “kur pie velna es atrodos?”. Vai patiešām tagad pat Latviešu bērnam 6 gadu vecumā ir jāzin krievu valoda, bet krievam latviešu NĒ? Ko Pie Velna TAS Nozīmē?
Visu atlikušo dienu es biju tik sagruzīts, ka atkal pat sāku domāt visas tās nacionālas domas “Ja Tev te nepatīk tinies prom no šejienes” u.t.t.

Bet lai nu kā, pabeigšu visu uz labas nots, ka neraugoties uz Rīgas + un – man tomēr patīk viņa it īpaši Vecrīga piektdienu un sestdienu vakaros 🙂