Ēna
Tu nepazīsti mani
Es esmu kā Ēna
Kā tumsa, kas pazūd
Kad gaisma pār to klāta
Jo es esmu krēsla
Kur gaisma zudusi
Kur nakts tumsa
Nu viena vairs ir svēta
Tu nepazīsti mani
Jo to nezini Tu
Kad satieku Tevi
Es tik rādu šo apmānu
Apmānu ko redzi Tu
Jautru, gudru, smaidīgu
Apzinīgi atvērtu
Izdomātu bezjēgu
Es nesaku, ka tēloju
Jo esmu teicis tik taisnību
Es tik saku, ka dzīvoju
Pasaulē par kuru nezini Tu
(A. Bērziņš)
Categories: Radošais
Comments (0)
Trackbacks (0)
Leave a comment
Trackback
Ainārs Bērziņš 