Ainārs Bērziņš

Tu nepazīsti mani
Es esmu kā Ēna
Kā tumsa, kas pazūd
Kad gaisma pār to klāta

Jo es esmu krēsla
Kur gaisma zudusi
Kur nakts tumsa
Nu viena vairs ir svēta

Tu nepazīsti mani
Jo to nezini Tu
Kad satieku Tevi
Es tik rādu šo apmānu

Apmānu ko redzi Tu
Jautru, gudru, smaidīgu
Apzinīgi atvērtu
Izdomātu bezjēgu

Es nesaku, ka tēloju
Jo esmu teicis tik taisnību
Es tik saku, ka dzīvoju
Pasaulē par kuru nezini Tu
(A. Bērziņš)